Vācija otro reizi vēsturē triumfē Eiropas čempionātā

Abas komandas šo turnīru iesāka vienā apakšgrupā un spēkiem mērojās jau pirmajā mačā, kurā pārāki ar 32:29 bija spāņi. Vēlāk spāņi uzvarēja C apakšgrupā, un, neskatoties uz vienu zaudējumu (pret Dāniju) guva panākumu arī pamatturnīra II grupā, kur pateicoties uzvarai savstarpējā spēlē otrajā pozīcijā atstāja Vāciju. Jāpiebilst, ka pēc neveiksmes pirmajā mačā vācieši uzsāka uzvaru sēriju – pārspētas tika Zviedrija, Slovēnija, Ungārija, Krievija un Dānija, kas ļāva nedaudz negaidīti ielauzties pusfinālā.

Pusfinālā Vācija dramatiskā cīņā pagarinājumā ar 34:33 pieveica lielāko turnīra pārsteigumu Norvēģiju, bet Spānija tika galā ar Horvātiju – 33:29.

Finālspēlē vācieši jau no pirmajām minūtēm nodemonstrēja apņēmību revanšēties par zaudējumu apakšgrupā un ar kārtējo panākumu triumfāli noslēgt Eiropas čempionātu. Pirmo desmit minūšu laikā Vācija panāca 5:1, un, pateicoties dzelžainai aizsardzībai un lieliskam vārtsarga Andreasa Volfa sniegumam, turpināja saimniekot laukumā. Volfs pirmajā puslaikā atvairīja 56% pretinieku metienu, ļaujot Spānijai gūt tikai sešus vārtus (jauns finālu antirekords!) – 10:6 Vācijas labā pēc pirmā puslaika.

Lai cerētu uz panākumu Spānijai vajadzēja atrast veidu, kā atslēgt Volfa sargātos vārtus, tomēr otrajā puslaikā vācieši turpināja iesākto un pēc Kaja Hefnera metiena 44.minūtē panāca jau +7 (16:9). Lai arī mača pēdējās 15 minūtēs Spānija guva gandrīz tikpat vārtu cik pirms tam 45 minūtēs kopā, atrast pretargumentus lieliski spēlējošajiem vāciešiem viņi tā arī nespēja. Vienubrīd Vācijas pārsvars sasniedza deviņus vārtus, bet mačs noslēdzās ar 24:17.

Vācijai tādējādi septītā uzvara pēc kārtas un otrais Eiropas čempionu tituls vēsturē. Pirmoreiz vācieši triumfēja 2004.gadā Slovēnijā, bet kopš tā laika ne reizi netika uz goda pjedestāla, izcīnot, attiecīgi, piekto (2006.), ceturto (2008.), 10. (2010.) un septīto (2012.) vietu. Jāuzver, ka 2014.gada Eiropas čempionātam Vācija nemaz nekvalificējās, bet nu atgriezusies ar triumfu, turklāt automātiski nodrošinājusi vietu arī 2016. gada Rio olimpiskajās spēlēs. Spānijai, starp citu, šis bija ceturtais Eiropas čempionāta fināls un ceturtais sudrabs... Iepriekšējā čempionātā spāņi bija trešie.

Par spēles labāko spēlētāju pelnīti tika atzīts Volfs, kuram arī turnīra labākā vārtsarga gods, bet vērtīgākā spēlētāja balva tomēr tika citam – par to kļuva spāņu saspēles vadītājs Rauls Entrerioss.

Cīņā par bronzas medaļām nākamā Eiropas čempionāta rīkotāja Horvātija ar 31:24 apspēlēja Norvēģiju, kas neskatoties uz neveiksmēm izšķirošajā fāzē augstākais sasniegums valstsvienības vēsturē. Pirms tam norvēģu augstākā vieta bija sestā 2008.gadā pašu mājās.

Eiropas čempionāta fināls
Vācija – Spānija 24:17 (10:6)
Vācija: Hefners 7, Damke 4, Raihmans 3, Fīts 3, Pekelers 2, Selins 1, Kolbahers 1, Kūns 1, Štrobels 1, Šmids 1.
Spānija: Entrerioss 5, Tomass 4, Dujšebajevs 3, Garsija 2, Rivera 1, Ugalde 1, Kanjelass 1.

Turnīra simboliskā izlase
Vārtsargs: Andreass Volfs (Vācija)
Labā mala: Tobiass Raihmans (Vācija)
Labais ārējais: Jūans Jakobsons (Zviedrija)
Saspēles vadītājs: Sanders Sagosens (Norvēģija)
Kreisais ārējais: Mihals Jureckis (Polija)
Kreisā mala: Manuels Štrleks (Horvātija)
Līnijas spēlētājs: Julens Avinahalde (Spānija)