Strazdiņš: "Komanda no manis sagaida 110% atdevi katrā spēlē"
Jurdžam četri vārti Bundeslīgā, latvieši cīnās "play-off", Veršakovs atvadas no Pforcheimas
Krištopāns un "Vardar" izcīna vietu EHF Čempionu līgas "Final 4"
Latvijas U15 izlase atgriezusies no spēcīga turnīra Baltkrievijā
Latvieši rezultatīvi dažādās Eiropas handbola līgās
Dainis pieceļ kājās līdzjutējus Skopjē, "Vardar" lieliska uzvara
U17 izlases no Prāgas atgriežas ar daudzām uzvarām un iegūtu milzu pieredzi
Treneri iekļauj Krištopānu EHF Čempionu līgas zvaigžņu izlasē
Latvijas Handbola federācija (LHF) piedāvā nelielu interviju ar 1999. gadā dzimušo Latvijas handbolistu Uvi Strazdiņu, kurš šosezon uzsācis leģionāra gaitas vienā no Igaunijas čempionāta spēcīgākajām komandām ''Kehra''. Uvis stāsta par pārcelšanos uz Igauniju, treniņapstākļiem, dzīves apstākļiem, ikdienu, savu lomu komandā, Igaunijas čempionātu un komandas mērķiem.
Kā parādījās iespēja pārcelties uz Igauniju un konkrēti ‘’Kehra’’ komandu?
- Murjāņos treniņa laikā ieradās Madiss Kokuta [spēlētāju aģents no Igaunijas - aut.] parunāt ar treneri un apskatīties, kā Murjāņos viss notiek. Pēc tam treneris Arnolds Straume pateica, ka, ja kādam ir liela vēlme, tad var viņam rakstīt un viņš palīdzēs, uzrakstīju un saņēmu pozitīvu atbildi. Jau iepriekš zināju, ka, ja kaut kur došos uz ārzemēm, vēlos sākt ar maziem soļiem, nesākt ar kādu handbola lielvalsti, taču uz komandu, kurā ir nedaudz profesionālāks darbs nekā Latvijā. Aģents piedāvāja Kehru, kas pagājušajā gadā ierindojās otrajā vietā Igaunijā. Pēc Eiropas U20 čempionāta aizbraucu atrādīties, un kopš 6. augusta esmu Kehrā.
Ko var teikt par ‘’Kehra’’ komandu – kāds treniņprocess, kādi mērķi, ko Tev nodrošināja, kādi dzīvošanas apstākļi?
- Komandā ir labs treniņprocess, visi nopietni strādā, viens otram palīdz, uzmundrina, komandas biedri mani jau uztver kā savējo. Komanda man nodrošina ēšanu divreiz dienā, no rītiem pats strādāju indivudāli svaru zalē vai hallē. Tāpat man ir nodrošināta dzīvošana un, protams, arī alga. Starp komandas mērķiem ir iekļūšana Baltijas līgas ‘’play-off’’ un Igaunijas spēcīgākā čempionāta zelts.
Ko vari pastāstīt par pašu pilsētu? Kas ir tās lietas, ko dari ikdienā?
- Pilsēta nav ļoti liela, bet patīkama, visi šeit mīl handbolu un ar prieku iet uz katru spēli. Brīvajā laikā šeit var mierīgi iziet pastaigāt, jo pilsēta ir ļoti skaista. Tāpat var uzspēlēt futbolu, basketbolu, pludmales volejbolu un volejbolu. Zinu, ka ziemā šeit būs arī slēpošanas trases.
Kāda ir tava loma komandā, ko treneris sagaida no Tevis? Kādas attiecības izveidojušās ar komandas biedriem?
- Komanda no manis sagaida 110% atdevi katrā spēlē. Komandas biedri un treneri redz, ka es katru spēli atdodu visu savu enerģiju un cenšos sniegt maksimālu labumu komandai, demonstrēt savu labāko sniegumu. Tas arī ir iemesls, kāpēc visi mani svarīgākās situācijās atbalsta un gatavi palīdzēt.
Kāds izvērties sezonas sākums tavai komandai?
- Sezona šajā komandā iesākusies diezgan labi. Ceru, ka tādā ritmā arī turpināsim. Aizvadījām jau spēli pret valsts čempioniem, ar kuriem cīnījāmies neizšķirti. Šī spēle deva pārliecību, ka šajā sezonā mēs kā komanda varam viņus gāzt no troņa. Viena no svarīgākajām lietām, ko vēlamies, ir saglabāt labu mikroklimatu.
Salīdzini, lūdzu, Latvijas un Igaunijas čempionātus. Kādas ir atšķirības? Kāda cilvēku interese?
- Godīgi sakot, vēl ir tikai pats sezonas sākums, tāpēc man ir grūti salīdzināt. Ir vēl vairākas komandas, kuras neesmu redzējis un pret tām spēlējis. Viena no galvenajām atširībām, ko jau šobrīd esmu sajutis, ir skatītāju skaits spēļu laikā. Igaunijā līdzjutēju trībīnēs tomēr ir ievērojami vairāk nekā Latvijā. Ir arī viena līdzība. Ja Latvijā galvenās cīņas ir starp ‘’Tenax Dobele’’ un ‘’Celtnieks Rīga’’, tad Igaunijā tādas ir starp ‘’Polva Serviti’’ un ‘’Kehra’’ komandām.