Klešniks par karjeras beigām, veselību un nākotnes iecerēm

Nesen izlaidi spēli slimības dēļ. Kā jūties šobrīd?
Viss kārtībā. Man bija neliela saaukstēšanās, ārsts pateica, ka labāk palikt mājās, tāpēc drošības dēļ izlaidu spēli pret "N-Lübbecke", lai būtu ierindā uz svarīgo Vācijas kausa ceturtdaļfināla spēli pret "1898 Stuttgart" (tajā "Wetzlar" uzvarēja, iekļūstot Final Four - aut). Šobrīd Vācijā gripas sakarā notiek drausmu lietas.

Tev bija pagalam neveiksmīgs sezonas sākums, jo muguras savainojuma dēļ izlaidi daudz spēļu. Kādā situācijā tika gūts savainojums?
Vācijas kausa spēlē kāda no epizodēm aizsardzībā satraumēju starpskriemeļu disku, kam sekoja operācija un rehabilitācijas posms.

Šis droši vien Tev bija viens no nopietnākajiem savainojumiem karjerā aiz pleca savainojuma?
Jā, tā varētu teikt. Plecs man ticis operēts pat trīs reizes, bet pirmā reize, kas bija pirms desmit gadiem, bija vissmagākā. Pēc tam pakāpeniski pārspecializējos par aizsardzības tipa spēlētāju, lai gan pēdējā gadā Mindenē un pirmajā gadā Veclārā vēl spēlēju arī uzbrukumā.

Veclārā esi nostabilizējies – šī Tev ir jau piektā sezona pašreizējā kluba rindās...
Ik pa vienam gadam esam pagarinājuši līgumu, un piedāvāja parakstīt arī uz nākamo sezonu, taču es atteicos – man pietiek, vairs nespēlēšu. Visu laiku esmu prom no ģimenes. Lai biežāk būtu mājās, sanāk daudz braukāt. Varbūt es kaut kur zemākajās līgās varētu vēl uzspēlēt prieka pēc, lai uzturētu savu ķermeni formā. Var gadīties, ka nākamās sezonas beigās kādai vadošai komandai noplīst aizsardzības spēlētājs un man piedāvā īstermiņa līgumu klubā, kas cīnās par kaut ko nozīmīgu.

Ja pareizi saprotu, tad karjeru beidz, bet tomēr vēl ceri uzspēlēt kādā spēcīgākā klubā?
Ne gluži ceru. Varētu teikt, ka es atstāju vēl vienas durvis, kuras varētu atvērties. Karjerai pēc šīs sezonas lieku punktu, taču varu atgriezties uz īsu brīdi, ja ir iespēja izcīnīt ko lielu.

Noprotu, ka liela loma lēmuma pieņemšanā bija tieši ģimenei?
Jā, lēmums pieņemts ģimenei dēļ, tātad tai bija ļoti liela loma. Pietiek braukāt. Pagājuši jau pieci gadi [Veclārā], bērns aug liels, un tas zināmā mērā tiek palaists garām. Ja mēs visi dzīvotu uz vietas (Evara ģimene dzīvo Mindenē – aut.), domāju, ka vēl kādus divus gadus varētu uzspēlēt.

Ja karjerai liec punktu, tad savu pēdējo spēli Latvijas izlasē arī esi jau nospēlējis?
Jā. Jaunāks nepalieku, veselība man ir tikai viena, tāpēc ir laiks atkāpties no profesionālajām gaitām. Pēc muguras savainojuma izlases vadībai pateicu, ka šim stāstam jāpieliek punkts. Mans organisms man ir svarīgāks.

Bet kā būtu ar skaistu atvadu spēli Latvijas izlasē?
Šis jautājums man ir jau ticis uzdots (smejas). Domāju, ka nē. Nē, nē! Priekš kam? Valstsvienībā jādod iespēja sevi apliecināt jaunajiem spēlētājiem.

Pēc karjeras beigām darbosies ar handbolu saistītā jomā vai darīsi kaut ko pavisam citu?
Handbolam atdots daudz laika un enerģijas. Šobrīd man gribas brīvāku režīmu, brīvas nedēļas nogales, ko var pavadīt kopā ar ģimeni, mierīgi plānot atvaļinājumu. Spēlējot handbolu, mani atvaļinājumi nesakrita ar bērna brīvlaiku skolā, tāpēc mēs gandrīz nekad nevarējām atvaļinājumu pavadīt kopā. Šobrīd es negribētu atklāt, ko darīšu turpmāk.

Pēc sezonas droši vien pirmā lieta, ko darīsi, būs ceļojums ar ģimeni uz kādu siltu zemi?
Labprāt to gribētu, bet diemžēl nesanāks. Bērnam ir skola līdz jūlija sākumam. Šovasar ceļojums kopā ar ģimeni izpaliek, bet mums bija iespēja ziemā kopā atpūsties uz pāris dienām. Vasarā mums tas sen nav izdevies. Latvijā neesmu bijis jau trīs gadus. Iepriekš, kad dēlam beidzās skola, tad man jau sākās treniņi, lai gatavotos nākamajai sezonai.

Numuram ar kuru Tu spēlē šobrīd – 44. – ir kāda īpaša nozīme?
Iepriekš visu laiku spēlēju ar 14. numuru, bet, kad aizgāju uz Mindeni, tas bija aizņemts, tāpēc pirmajā gadā spēlēju ar ceturto. Spēlējot ar abiem šiem numuriem biju guvis pleca traumas, tāpēc vēlāk nomainīju tos pret 44. Jebkurā gadījumā gribēju, lai četrinieks uz manas formas ir. Man tas skaitlis vienkārši patīk. Pirms kāda laika jokoju, ka numurs uz formas norāda to, līdz cik gadiem spēlēšu.

Vairs jau nav tālu!
Nu ja. Mierīgi varētu spēlēt šajā klubā un pie šī trenera divus gadus, un tad jau vairs tikai četri paliktu (smejas).

Vairāki treneri uzsvēruši, ka Tu esi autoritāte gan laukumā, gan ārpus tā.
Pašreizējais treneris cenšas uzsvērt, ka es esmu viņa labā roka laukumā. To ir grūti izskaidrot, es vienkārši esmu tāds, kāds esmu. Viņaprāt, es radu drošības sajūtu laukumā, esot starp spēlētājiem.

Varbūt viņš vēlas, lai Tu pēc karjeras beigām kļūtu par treneri?
Viņš reiz ir teicis: "Evar, ja kādreiz tikšu uz kādu TOP klubu, kur varēšu atļauties vairākus asistentus, es Tevi uzaicināšu". Taču viņš zina, ko es domāju par trenera amatu, tas man nav saistošs.

Kādi šosezon ir Veclāras kluba mērķi?
Vācijas Bundeslīgā ceram tikt pēc iespējas augstāk. Skatīsimies, kā mums klāsies Vācijas kausa finālčetriniekā. Motivējam sevi uzvarēt ikvienu spēli.

Bundeslīgā jums tikai nedaudz priekšā ir Aivja Jurdža "Leipzig" (šobrīd pieci punkti– aut.).
Domāju, ka viņa komanda ieņems augstāku vietu. Leipcigai ir gan lielāks budžets, gan lielāka halle, tur viss ir profesionālāks. Domāju, ka tuvāko divu gadu laikā "Leipzig" varētu spēlēt arī Eiropas kausos (tajos iekļūst piecas labākās komandas – aut.).

Cik īpašas Tev ir savstarpējās spēles ar Aivi?
Vienmēr ir forši uzspēlēt pret savējiem. Agrāk, kad nebija bērnu, apciemojām viens otru biežāk. Tagad vairs nav tik daudz brīvā laika, tāpēc priecājamies par tām reizēm, kad tiekamies laukumā. Tad mēs viens otru vairāk iekaustām. Kamēr tiesneši neredz, draudzīgi viens otram uzšaujam, bet tā lai jūt (smejas). Ja tā izdarītu kādam citam, viņš sāktu kliegt un ārdīties, bet mēs vienkārši pārbaudām viens otra [emocionālo] noturību.

Kurš šogad uzvarēs Bundeslīgā?
Domāju, ka atkal tās būs Aleksandra Pētersona "Lauvas" [Rhein Neckar Lowen]. Šobrīd viss uz to iet. Vienīgi viņiem aizsardzības cilvēks šobrīd noplīsis. Varbūt vēl Flensburga varētu aizķerties, taču šaubos. Manuprāt, tomēr uzvarēs "lauvas".

Ņemot vērā, ka karjerai liec punktu - kurš bijis karjeras spilgtākais notikums?
Noteikti Eiropas kauss kopā ar Eseni 2005.gadā. Ar Veclāru Bundeslīgā augstākais sasniegums bijusi sestā vieta iepriekšējā sezonā, kas varēja mums dot vietu Eiropas kausā, taču netika piešķirta, jo Vācijas kausā uzvarēja ne tie, kam vajadzēja [Kiel]. Taču gribētos, lai vēl kāds spilgts notikums ir priekšā, jo esam iekļuvuši Vācijas kausa "Final Four". Karjeru gribētu pabeigt uz skaistas nots.

Profesionālā karjera

2000. - 2003. ASK, ASK/AB.LV
2003. - 2004. ThSV Eisenach
2004. - 2009. TuSEM Essen
2009. - 2013. GWD Minden
2013. - 2018. HSG Wetzlar

64 spēles Latvijas valstsvienībā.

Foto: Michael Frey