Kiršteins par spēlēšanu Norvēģijā, izlasi, un saviem favorītiem Latvijas čempionātā

Kā šobrīd rit Tava ikdiena? Kāds ir treniņu režīms un pārējās lietas (darbs, kādi kursi vai skola)? Cik tālu ir Tava dzīvesvieta no treniņu un spēļu zāles?
Ikdiena ir diezgan vienkārša – ceļos 6:30 un līdz 16:00 strādāju. Pēc tam darba dienu vakaros ir treniņi, dažas dienas līdz 21:00, dažas līdz 22:00. Piektdienās ir treniņš svaru zālē, bet sestdienās un svētdienās parasti ir spēles. Dzīvoju 40 kilometru attālumā no treniņu zāles un ar auto tas man aizņem kādas 30 minūtes. Nav īpaši ilgāk kā Rīgā.

Izklausās, ka dienas ir diezgan garas?
Tā ir. Parasti cenšos pēc darba līdz treniņam nedaudz pagulēt un tad ir tīri OK, bet dažreiz gadās, ka vakarā ir jābrauc kādā mazā izbraucienā sakarā ar darbu, piemēram, uz Oslo, un tad gan treniņā, gan pēc tam nākošajā dienā ir mazāk enerģijas.

Kā vispār patīk Norvēģija? Kādi ir norvēģi, to mentalitāte, salīdzinot ar latviešiem?
Es šeit esmu jau sešus gadus, tā kā man šeit ir jau otrās mājas. Viss ir diezgan mierīgs, sakārtots, varētu teikt – ziemeļniecisks. Vēl šodien lasīju rakstu, kurā tika minēts, ka tieši Norvēģijā dzīvo vislaimīgākie cilvēki.

Kāpēc izvēlējies tieši Norvēģiju? Daudzi no latviešu handbolistiem dodas spēlēt uz Vāciju, kur perspektīvā skatoties ir lielākās iespējas iekļūt kādā spēcīgā organizācijā un pietuvoties lielākajam mērķim – Vācijas 1. bundeslīgai.
Man tas sakrita ar darbiem. Pirms sešiem gadiem piedāvāja strādāt Norvēģijā uzreiz pēc tam, kad bijām kļuvuši ar LSPA par Latvijas čempioniem. Tad vasarā aizbraucu pastrādāt un līdzi biju paņēmis albumu ar bildēm, ko esmu darījis Latvijā, tur bija arī bildes, kur spēlēju handbolu Latvijas čempionātā. Vienam norvēģu kolēģim rādīju bildes un viņš izsaucās: "O, Tu spēlē handbolu?" Šis kolēģis zināja vietējā handbola kluba menedžeri, viņi sakontaktējās, aizbraucu uz treniņiem atrādīties, un klubs piedāvāja līgumu. Nebiju tur braucis ar domu spēlēt handbolu, bet viss tā forši izvērtās.

Tavā komandā ir vēl divi latviešu spēlētāji – Andrejs un Aleksejs Kuzmini. Vai viņu klātbūtne šajā klubā bija iemesls arī Tavai nokļūšanai tieši šeit?
Biju šeit jau pirms viņi ieradās, un man par viņiem tika jautājs. Es brāļus īsti nepazinu, tikai tik daudz, ka labi spēlējuši ASK sastāvā un, kā jau latvieši, normāli džeki.

Viņi izlases sastāvā nav bijuši jau ilgāku laiku, vai tas nozīmē, ka viņu karjera izlasē ir beigusies? Pastāsti, kādi ir viņu mērķi un tālākās perspektīvas?
Biju jautājis viņiem par šo lietu, jo redzu, ka klubā gan Aleksejs, gan Andrejs spēlē labi. Viņi teica, ka grūti izrauties no darbiem, lai brauktu atrādīties uz izlasi. Aleksejs trenē arī bērnus, tāpēc laika nav īpaši daudz.

Pastāsti par savu klubu, tā mērķiem. Šobrīd klubam ir 20 uzvaras 20 spēlēs. Klubs ir nospraudis mērķi kādā noteiktā laika posmā iekļūt Norvēģijas augstākajā līgā?
Komandai primārais mērķis šobrīd ir nokļūt Norvēģijas 1. līgā (pēc ranga otrā stiprākā līga Norvēģijā – aut.) un nākamgad spēlēt tur. Tad jau redzēsim, kā mums tur ies un vai varēsim nostiprināties 1. līgā, jo mūsu jaunieši no 2. līgas jau ir izauguši un gatavi nākamajam posmam savā karjerā. Iespējams pēc 2-3 gadiem varētu spēlēt arī augstākajā līgā.

Vai klubs rēķinās ar Tevi arī nākotnē – ir bijušas sarunas par tālāko sadarbību?
Mums ir tāds diezgan īpatnējs klubs, ar pilnīgi visiem spēlētājiem līgumi tiek slēgti tikai vasarā un uz vienu sezonu. Pirms vasaras ne ar mani, ne ar kādu citu komandas spēlētāju par nākošo sezonu netiek runāts. Vadība nekad īpaši neuztraucas vai būs sastāvs arī nākamajai sezonai, jo Norvēģijā ir ļoti daudz laba līmeņa handbolistu. Ļoti lielu lomu spēlēs arī tas, tiksim vai netiksim vienu līgu augstāk.

Kādi ir treniņu apstākļi? Ir viss nepieciešamais, lai varētu trenēties augstā līmenī? Medicīniskā aprūpe, fizioterapija, individuāli treniņu plāni?
Mums klubā ir fizioterapeits, bet salīdzot ar to, ko mums dod Ēriks Visockis, (Latvijas handbola valstsvienības fizioterapeits – aut.) kluba fizioterapeits neko īpašu nedara. Protams, vienmēr ir blakus uz spēlēm un pēc vajadzības treniņos, bet kā jau teicu – nekas baigi īpašs no viņa netiek piedāvāts.

Ar Ēriku sazinies?
Jā, protams. Ik pa laikam sazināmies WhatsApp vai Skype, izstāstu kādas ir fiziskās problēmas un traumas. Viņš izvērtē stāstīto un dod norādījumus, kādus vingrinājumus veikt, lai uzlabotu situāciju. Viennozīmīgi ļoti labs ieguvums handbola spēlētājiem.

Par izlasi runājot – esi viens no tiem, kurš vienmēr atsaucas uz aicinājumiem pievienoties izlasei un esi iekarojis diezgan stabilu vietu sastāvā. Izlases spēles Tev ir īpaši svarīgas?
Man ir paveicies, ka darbs ir tāds, ka varu bez atvaļinājuma ņemšanas dabūt brīvus laika posmus, lai atbrauktu palīgā izlasei. Arī priekšnieks ir ļoti pretimnākošs, un tas droši vien arī ir galvenais iemesls, kāpēc vienmēr varu izbrīvēt laiku izlasei. Un, protams, arī mans patriotiskais gars – vienmēr ar lielāko prieku pārstāvu Latviju.

Maijā ir spēles ar Nīderlandes valstsvienību – vai būsi klāt arī šajās un nākamajās spēlēs ar Dāniju un Ungāriju?
Ja būs nepieciešama mana palīdzība un tikšu aicināts uz izlasi - noteikti būšu. Vienmēr esmu priecīgs palīdzēt un tikties ar izlases biedriem.

Latvijas čempionātos sāksies play-off fāze – vai vēl seko līdzi tam, kas notiek pašmāju čempionātā?
Jā, lasu ziņas. Sekoju līdzi spēlēm, kas uzvar vai zaudē. Iespēju robežās arī paskatos spēles, ja tās tiek pārraidītas Sportacentrs.com mājaslapā.

Vai Tev ir savs favorīts par uzvaru šī gada čempionātā?
Man tā īsti nekad nav viens izteikts favorīts bijis, esmu par interesantu un aizraujošu čempionātu, lai džeki nezaudē motivāciju Latvijā trenēties un spēlēt. Sirds dziļumos tomēr vienmēr mana komanda paliks "Celtnieks", kuru atbalstīšu visvairāk, jo šajā komandā man spēlē lielākie čomi, pats esmu spēlējis šajā klubā un izcīnījis lielas uzvaras komandas sastāvā. Tā kā vienmēr visvairāk sekošu līdzi tieši "Celtnieka" spēlēm.

Noslēgumā vēlētos nodot sveicienus ģimenei, jo tā man pietrūkst visvairāk. Noteikti novēlu veiksmi saviem Celtnieka večiem play-off cīņās.

Einārs Kiršteins šosezon "Herulf Moss" rindās 18 spēlēs guvis 36 vārtus, kas ir sestais labākais rādītājs komandā. Interesanti, ka komandas rezultatīvāko spēlētāju sarakstā Kiršteins ir starp abiem brāļiem Kuzminiem – Andrejs guvis 50 vārtus, bet Aleksejs 34. Kā jau minēts, "Herulf Moss" ar 40 punktiem ir pārliecinoša 2. divīzijas līdere un divas kārtas līdz turnīra beigām jau nodrošinājusi uzvaru.